Latvijas izglītības sistēma gatava jaunajam mācību gadam, apstiprina valsts sekretārs

Key facts

• Valsts sekretārs Jānis Paičers paziņoja, ka Latvijas izglītības sistēma ir gatava 2025./2026. mācību gadam.
• Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir vadošā iestāde izglītības, zinātnes, sporta, jaunatnes un valsts valodas politikas jomā.
• Latvijā tuvojas demogrāfiskais pagrieziena punkts, kad skolām trūks skolēnu, bet uzņēmumiem – darbinieku.
• Vairāk nekā 8000 bērnu var ietekmēt jauni skolu noteikumi, ko gatavo IZM.
• No 1. līdz 9. klasei skolās tiks aizliegti mobilie telefoni.
• Papīra atestātus nomainīs digitālie dokumenti par izglītību.
• Pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā ir apdraudēta – katra trešā skola netiek galā.
• Jauns priekšmets par seksuālo audzināšanu izraisījis arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča kritiku.

Sistēmas gatavība un galvenās reformas

Valsts sekretārs Jānis Paičers pirmdien žurnālistiem apstiprināja, ka Latvijas izglītības sistēma kopumā ir gatava 2025./2026. mācību gada sākumam. Šis paziņojums nāk laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) turpina īstenot vairākas reformas, tostarp pāreju uz digitālajiem dokumentiem un mobilo telefonu aizliegumu skolās. IZM kā vadošā valsts pārvaldes iestāde izglītības, zinātnes, sporta, jaunatnes politikas un valsts valodas jomā saskaras ar vairākiem izaicinājumiem. Viens no aktuālākajiem ir demogrāfiskais pagrieziena punkts, kad skolām draud skolēnu trūkums, bet uzņēmumiem – darbaspēka deficīts. Šī tendence liek pārskatīt izglītības sistēmas ilgtspēju.

Jauni noteikumi un digitālā pāreja

IZM gatavo jaunus noteikumus, kas varētu skart vairāk nekā 8000 bērnu. Precīzs saturs vēl nav publiskots, taču tas ir daļa no plašākām izmaiņām. No 1. līdz 9. klasei tiks ieviests aizliegums lietot mobilos telefonus, kas, pēc amatpersonu domām, uzlabos mācību vidi un samazinās traucēkļus. Tāpat Latvija pāriet uz digitālajiem dokumentiem par izglītību, aizstājot papīra atestātus. Šī pāreja ir daļa no modernizācijas procesa, kas skar gan skolas, gan augstskolas.

Valodas pārejas problēmas un jauni mācību priekšmeti

Pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā saskaras ar grūtībām – katra trešā skola nespēj izpildīt prasības. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzsvēra, ka bērniem latviešu valoda jālieto ne tikai skolā, bet arī ikdienā, norādot uz nepieciešamību pēc plašākas integrācijas. Tikmēr skolās plānots ieviest jaunu priekšmetu par seksuālo audzināšanu, kas izraisījis asu kritiku no Romas katoļu baznīcas puses. Arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs nosauca pieeju par amorālu, paužot bažas par mācību saturu un tā ietekmi uz bērniem.

Sporta nodarbības un vecāku komunikācija

Skolas saskaras arī ar jauniem noteikumiem sporta jomā, kas rada neskaidrības. Noteikumi par obligātajām sporta nodarbībām, pat ja skolēns ir slims, ir radījuši dilemmas skolām, kā tos īstenot praksē. Vēl viena problēma ir vecāku komunikācija – skolotāji bieži vien spiesti minēt, kāpēc bērni kavē vai neapmeklē nodarbības, jo vecāki nesniedz pietiekamu informāciju. Tas apgrūtina mācību procesu un rada papildu slogu pedagogiem.

Valsts eksāmenu sesija un jauniešu zināšanu trūkumi

Pavasarī Latvijā sākas valsts eksāmenu sesija, kas ir svarīgs posms absolventiem. Vienlaikus pētījumi atklājuši, ka pusaudžiem ir būtiski zināšanu trūkumi vienā svarīgā jomā, kas rosinājis apsvērt jauna mācību priekšmeta ieviešanu. Precīza joma vēl nav nosaukta, bet tas liecina par nepieciešamību pielāgot mācību programmas mūsdienu prasībām.

Nākotnes izaicinājumi un nepieciešamās izmaiņas

Demogrāfiskās tendences un darba tirgus vajadzības liek pārskatīt izglītības sistēmu. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta jauniešu virzīšanu uz profesionālajām skolām, kas liecina par pieaugošu interesi par praktiskām prasmēm. Tomēr pāreja uz latviešu valodu un citas reformas prasa konsekventu īstenošanu, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem skolēniem. IZM turpina darbu pie jauniem noteikumiem un mācību satura uzlabošanas, taču laiks rādīs, vai šīs izmaiņas spēs risināt sistēmas dziļākās problēmas.

The bottom line

• Latvijas izglītības sistēma ir gatava 2025./2026. mācību gadam, taču saskaras ar demogrāfiskiem un valodas pārejas izaicinājumiem.
• Vairāk nekā 8000 bērnu var ietekmēt jauni IZM noteikumi, kas vēl nav publiskoti.
• Mobilo telefonu aizliegums 1.–9. klasei un digitālie dokumenti ir daļa no plašākām reformām.
• Katra trešā skola nespēj nodrošināt pilnīgu pāreju uz mācībām latviešu valodā.
• Jauns seksuālās audzināšanas priekšmets izraisījis baznīcas kritiku, bet sporta noteikumi rada neskaidrības skolām.
• Sabiedrība atbalsta profesionālo izglītību, norādot uz nepieciešamību pēc praktiskām prasmēm darba tirgū.